Šodien mūsu brauciena pirmspēdējā dienā visi ceļi ved uz
Somijas galvaspilsētu – Helsinkiem. Pirmā pieturas vieta mums ir pēc vairāk kā
200 nobrauktiem kilometriem, kad sasniedzam kūrorta pilsētiņu Naantali, kur
esot arī Somijas prezidenta vasaras rezidence. Vispār secinājām, ka mums ir
krietni mainījusies izpratne par to, ko nozīmē tāls brauciens – ja Latvijā jau
80 km vienā virzienā liktos daudz, tad šobrīd pārsimts kilometrus dienā uztveram
kā normu.
Naantali atpazīstam tradicionālos kūrortpilsētiņas vaibstus
– dekoratīvi koka nami, promenāde, jahtu piestātne un kafejnīciņas. Izdodas
uzkāpt kādā tornīti, lai visu apskatītu no augšas. Arī šeit ieejam 17. gs.
dibinātā baznīcā – vispār baznīcās ieejam ik pa laikam, lai arī, kā kārtīgiem
tūristiem, to apveidi atmiņā jau nedaudz sāk jukt. Tomēr sakrālajām celtnēm
visur piemīt tāds īpašs majestātiskums un šarms, ko labprāt izjūtam. Viena no
pilsētiņas iezīmīgākajām vietām noteikti ir Muminu
zeme, kas varētu būt daudzu bērnu sapņu piepildījums. Mēs gan šoreiz apmeklējumu
izlaidīsim, taču, ja ar Tūves Jansones radītajiem grāmatu varoņiem vēl nav
sanācis iepazīties, noteikti iesaku!
Pusdienu pauzi ieturam ostas teritorijā, kur apskatei
paveras grandiozi senāki un jaunāki civilie un kara kuģi. Apēdam visus maizes
un desu galus, kas mums vēl palikuši. Ja ceļojuma pirmajās dienās intensīvais
ritms lielākoties lika mums pārtikt no ātrajām uzkodām, ko iegādājāmies katra
pati, tad vēlāk gan vakariņas, gan pusdienas sākām ēst kopā – ne tikai lētāk,
bet arī foršāk! Kristīne un Anete ir ļoti labas saimnieces – ja pirmā mums
neļauj aizmirst par salātiem, tad otrā gādās, lai būtu arī gaļa! Tā
visdažādākajās virtuvēs visa ceļojuma laikā ir tapušas ātras un gardas maltītes
mūsu izsalkušajiem vēderiem. Pie citiem vērtīgajiem talantiem jāmin Madaras
fotoreportieres prasmes, jo, tieši pateicoties tam, tiekam pie lielākās daļas
smuko bilžu, kas tiek pakļautas arī operatīvai apstrādei.
Ceļš uz Helsinkiem ved cauri klinšu ieskautiem lielceļiem un
aptumšotiem tuneļiem. Somijā ir daudz pazīstamu zīmolu, kas liek justies kā
mājās – protams, banāli, ka komercija tā iesēdusies apziņā, taču patīkami
redzēt Neste (tas ir pilsētiņas nosaukums, starp citu), K-Rauta, Ramirent,
Prisma, Stokmann u.c. uzrakstus zibot gar acīm. Vienīgi zviedru Swedbank bankomātu pie viņiem nav.
Helsinkos apmetamies hostelī 10 minūšu autobusa brauciena
attālumā no pilsētas centra. Naktsmājas mums šoreiz atkal pilnīgi citādas – privātā māja (sajūties kā ciemos, nevis viesnīcā), kur saimnieko puisis a’la Bobs Mārlijs. Katra istaba ir
pilnīgi atšķirīga, viss ir pavecs un nobružāts, krāsains un neparasts. Laime,
ka mūsu sešu gultu istabā esam tikai četras. Meitenēm gan vieta lielu uzticību neizraisa,
durvis aizslēgt nevar, tāpēc drošs paliek bailīgs, dators un tom-toms mugursomā
tiek nests uz centru.
Un nu – Helsinki. Atmiņā pēc, liekas, divām apmeklējuma reizēm, nekas ievērības cienīgs nav palicis, tomēr šoreiz, tā pamatīgāk visu apskatot, pilsēta šķiet daudz interesantāka. Grandiozā baltā Helsinku katedrāle pilsētas centrā, no kuras var redzēt visu apkārtni - kad ieejam tajā iekšā, mani pārsteidz tās askētisms – bet tieši tāda arī liekas šī valsts un tās cilvēki. Promenāde, vecpilsēta, ielu muzikantu klasiskās mūzikas kvartets ... un paralēli tam arī arvien pieaugušais izsalkums. Mētājamies no vienas kafejnīciņas durvīm līdz otrām, līdz beidzot izvēlamies drošo (bet garlaicīgo) Burger king. Yes, beidzot var ēst!
Tad nolemjam, ka pēdējo dienu ārzemēs derētu atzīmēt ar kādu
glāzi laba dzēriena, malkojot to mūsu īpašajā viesnīcas numuriņā. Diemžēl atkal
esam palaidušas garām faktu, ka arī Somijā alkoholu var iegādāties tikai līdz
plkst.22. Nu ko, lielveikalā paņemam 0.0...% alus un dodamies mājup! Nē, mājup
pa īstam mēs dosimies rīt, ceturtdien! Jā, mūsu ceļojums drīz noslēgsies –
apkārt Baltijas jūrai 13 dienās! Vareni!!! #nogurušas #neticukatopaveicam
/Elīna/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru