1.diena, 2.jūlijs RĪGA-LIEPĀJA-KLAIPĒDA (327 km, 11,4 km kājām)

Lai ir kā pienākas - tiekamies plkst.11 pie korporācijas dzīvokļa un atzīmējam spidometrā 0 km. Saprotam, ka pirmais stress (mantu krāmēšana mājās un nu to "tetris" mašīnā) ir pārvarēts. Dāmām tas patiešām ir svarīgs jautājums...galu galā priekšā 2 nedēļas un vienu kleitu taču divreiz nevilks (vismaz uz fotografēšanās brīdi).

Dodamies ceļā - Rīgā sastrēgumu nav un līdz Liepājai absolūts miers un sarunas. Fonā skan LR2 apsveikumi un dziesma par to, ka vecās likteņdzirnas mūsu mūžu maļ, gadi iet kā stirnas un nenāk atpakaļ (labi, ka šī dziesma attiecas uz visiem). Pa ceļam, protams, notiek akadēmiski-sadzīviskas  sarunas. Viegli risinām visas globālās un lokālās, vertikālās un horizontālās, sabiedriskās un privātās problēma un jautājumus.

Liepāja, vēju pilsēta, ir sasniegta. Pa ceļam spriedām, ka baigi forši būtu paēst pie Fontaine...nu tieši tā arī sanāca. Pie Fontaine uz promenādes soliņa no somām izvilkām līdzpaņemtās desumaizes, termosu ar kafiju un sanāca priecīgs pikniks. Starp citu, termosam ir vairāk kā 30 gadu un tam no mums visām ir vislielākā ceļošanas pieredze.
Liepājas klasika - mazliet kultūras, mazliet roka, mazliet jūras...

Un ceļojuma sauklis...

Pēc tēta gādīgā ieteikuma, Nīcā būšot vislabākais ūdens jeb "pēdējā iespēja izpeldēties siltā jūrā". Laižam, jo peldēties gribas ļoti, ļoti. Tāds jau ir arī mērķis - iebrist Baltijas jūrā pie katras izdevības. Nekur tālu gan netiekam, jo ieraugām ceļmalā apputējušu, bet intriģējošu norādi. Un man kā jelgavniecei ir pienākums apstāties, jo līdz šim likās, ka Jānis Čakste "pieder" Jelgavai. Un uzkalna galiņā pārsteigums :)

Ai, tālāk nekur netiekam, esam Bernātos un peldēt nu jau vajag kā elpot. Ūdens patiešām kā piens. Svētlaime pilnīga. Un pirmais tosts par pirmo peldi Baltijas jūrā Bernātos!

Laiks nav ierobežots un lēnā garā dodamies uz Palangu. Kurš nav bijis Palangā? Visi bijuši Palangā. Un te mēs baigi laimīgas uz Palangas gājēju tilta :)

Palangā arī dabūjām pirmo negaisu un mārketinga paraugstundu. Sākoties lietum, standarta tūrists paslēpjas zem tuvākās nojumes. Izrādās - taisni lupatu bodeles. Un pēkšņi OPĀ - saulescepuru stendu acu priekšā nomaina krāsaini lietusmēteļi. 1 eur 50 centi/gab.. Un tu ņem, cilvēk, un nopērc, jo līst lietus un tev taču vajag! Bet tas nav tikai operatīvais mārketings - tā ir gaišredzība, jo pēc pusstundas brauciena, Klaipēdā gāž lietus un zibeņo. Tātad, plāns par vakara pastaigu neizdodas (un kurš gan nav bijis Klaipēdā), tāpēc iešmaucam pirmajā krogā "Katpēdele" un pasūtam cepelīnus. Sajūtamies pavisam kā brīvdienās, kā mājās, jo visapkārt ir mega lieli TV ekrāni, pa kuriem megaskaļi tiek palaists nu jau ierastais vakara futbols. Nu un te acīmredzamais neticamais - Klaipēdas standarts futbola laikā.

Nav ne jausmas kā beidzās futbols, bet TomTomā Ivars mūs tā pat izvizināja pa Klaipēdas vecpilsētu, kamēr tikām atpakaļ hostelī.

VisLielākā diena būs rītdiena, kad patiešām nekas nav paredzams...tikai zināms, ka  būs brauciens cauri Kaļiņingradai.

Nobraukti 327 km.
/Anete/